Uponor vadītāji laika gaitā

Katrs vadītājs Uponor vēsturē kaut kādā ziņā ir ietekmējis uzņēmumu. Lai izprastu uzņēmumu, jāiepazīst tajā strādājošie cilvēki.

Uzņēmuma dibinātājs Aukusti Asko-Avonius bija autodidakts un sapņotājs, kurš izprata sērijveida ražošanas priekšrocības un saprata, ka nācijai, kas strauji attīstās, būs vajadzīgas dažādas mājsaimniecības preces par pieejamu cenu. Viņš sāka savu ceļojumu Karēlijas meža biezokņos un radīja uzņēmējdarbības impēriju, kurā bija iekļauts vislielākais mēbeļu ražotājs Ziemeļvalstīs.

Pēc Asko-Avonius vadību pārņēma viņa dēls Arvi Tammivuori, kurš bija mantojis sava tēva uzņēmējdarbības spējas un iniciatīvu. Viņš nodibināja Asko meitasuzņēmumu Upo, kas kļuva par vadošo mājsaimniecības ierīču un metāla preču vietējo ražotāju. Tammivuori uzstāja, ka ir jāiesaistās plastmasas ražošanā, lai gan lielākā daļa viņa kolēģu to neatbalstīja.

Pirmais ar šo ģimeni nesaistītais cilvēks, kurš nodarbojās ar šāda veida uzņēmējdarbību, bija Karl-Jan Govenius – dinamiskais līderis plastmasas cauruļu ražošanas sākumposmā. Govenius saprata, ka ievērojamus panākumus plastmasas cauruļu sistēmu jomā var sasniegt, papildus cauruļu ražošanai pievēršoties arī savienotājelementu ražošanai. Viņš arī aktīvi darbojās, lai veicinātu Ziemeļvalstu rūpniecības standartus, un izveidoja stabilu citu Eiropas galveno uzņēmēju kontaktinformācijas tīklu; abiem šiem faktoriem bija galvenā nozīme turpmākajos uzņēmējdarbības panākumos.

Heimo Eloranta daudzi uzskata par Uponor „tēvu”, ar to saprotot 1982. gadā izveidoto kopuzņēmumu Oy Uponor Ab. Eloranta nozīme uzņēmuma stratēģijas un kultūras veidošanā bija galvenais faktors, kas veicināja panākumus uzņēmējdarbībā 1980. gados un vēl ilgi pēc viņa aiziešanas no darba. Pēc Eloranta iniciatīvas uzņēmums sāka pievērst uzmanību karstā ūdens sistēmām (mājokļu risinājumiem). Viņš arī loloja cerības, ka Uponor varētu kļūt par vienu no trim lielākajiem plastmasas cauruļu ražošanas uzņēmumiem pasaulē 90. gados; šīs cerības īstenojās desmitgades beigās, kad Uponor neto pārdošanas apjomi sasniedza augstāko līmeni nozarē.

Heikki Mairinoja turpināja sava priekšteča iesākto. Mairinoja vadības laikā uzņēmums turpināja savu stabilo pārņemšanas programmu – gan sadzīves inženierpakalpojumu, gan mājokļu risinājumu sektorā, lai nostiprinātu savu stāvokli starptautiskā mērogā. Uzņēmums turpināja īstenot politiku, kurā tiek saglabāta neliela centrālā administrācija un reģionālajiem meitasuzņēmumiem tiek atvēlēta plaša brīvība savas uzņēmējdarbības attīstīšanā un pārvaldībā.

Nākamais Uponor vadītājs bija Jarmo Rytilahti, kurš tika centralizēti iesaistīts Asko vadībā, cenšoties atjaunot uzņēmuma rentabilitāti pēc finanšu satricinājuma 80. gados. Rytilahti pabeidza konglomerāta struktūras likvidēšanu, tostarp atteicās no papildu darbībām, līdz ar to uzņēmums pievērsās plastmasas cauruļu sistēmu jomai un apvienojās ar savu meitasuzņēmumu Oy Uponor Ab. Pēc apvienošanās Rytilahti vadīja jauno Uponor, kas vēlāk nostiprināja savu darbību, un sāka integrācijas procesu, samazinot zīmolu skaitu.

21. gadsimta sākums bija laiks sākt kaut ko jaunu. Uzņēmumā iesaistījās Jan Lång, kurš radīja procesu One Unified Uponor, turpinot sava priekšteča iesākto. Lång sāka pastiprinātu stratēģisku attīstību, īpašu uzmanību pievēršot šādām galvenajām jomām: izaugsme, uzņēmuma zīmols un darbības izcilība. Šajā laikā uzņēmums sāka īstenot viena zīmola stratēģiju pasaules mērogā, īstenoja starptautiskos pārvaldības un uzņēmējdarbības procesus un sāka reorganizācijas procesu, citu no citas nošķirot pārdošanas, tirdzniecības un piegāžu ķēdes, lai pievērstos uzņēmuma priekšrocību un sinerģijas iespēju maksimālai veicināšanai.